Latvijas hokeja izlase 6. reizi piedalījās pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā. Atskatīsimies uz katru notikumu atsevišķi – cik citās reizēs bijām pavisam tuvu iekļūt pusfinālā, un kā mūsējiem klājies šādos mačos.
Pret Norvēģiju 0:2 (2026. gads, Cīrihe un Frībūra)
Svaigākais panākums (iekļūt “play-off”) un zaudējums. Pēc grupu turnīrā izcīnītās 3. vietas pretī “play-off” nāca Norvēģija, kura apspēlēja tādas izlases kā Čehiju (4:1) un Zviedriju 3:2 un paņēma punktu no Kanādas (5:6 OT), iegūstot 2. vietu savā grupā. Diemžēl Norvēģija šo 50 pret 50 iespēju izmantoja labāk, uzveicot Latvijas izlasi ar 2:0. Tas bija pirmais no 6 ceturtdaļfināliem, kurā mūsējie neguva vārtus. Turnīrs gan tiks noslēgts 6. vietā – 2. augstākais rezultāts kopš spēlējam elites divīzijā kopš 1997. gada.
Pret Zviedriju 3:1 (2023. gads, Rīga un Tampere)
Čempionāts, kas norisinājās Rīgā, tostarp 2 ceturtdaļfināli, un Tamperē. Latvijai pietika ar 15 metieniem pa zviedru vārtiem, kuri atbildēja ar 41. Šī ir Latvijas pirmā un vienīgā iekļūšana pusfinālā, tāpēc tā ieies vēsturē uz visiem laikiem. No bronzas sastāva šogad ierindā bija 10 spēlētāji: Balcers, Batņa, Dzierkals, Krastenbergs, Andersons, Smirnovs, Zīle, Cibuļskis, Freibergs un Gudļevskis, kurš tajā turnīrā laukumā nedevās, jo vārtos mirdzēja Artūrs Šilovs, kas vēlāk kļuva arī par visa čempionāta MVP.
Pret Zviedriju 2:3 (2018. gads, Kopenhāgena un Herninga)
Bobs Hārtlijs Latvijas izlasi vadīja 4 pasaules čempionātos un šis bija vienīgais, kurā tika sasniegts ceturtdaļfināls. Mūsējiem spēles izskaņā bija vairākas iespējas izlīdzināt rezultātu, tomēr beigās mazliet pietrūka. No šī turnīra šogad sastāvā ir vēl 5 spēlētāji: Cibuļskis, Freibergs, Zīle un Balcers, kuram tas bija debijas gads, kā arī Gudļevskis, kas izgāja laukumā 2 mačos. Zviedri vēlāk izcīnīja zeltu.
Pret Kanādu 2:4 (2009. gads, Berne un Klotene)
Čempionāts, kad vēl bija spēkā vecais formāts – no sākuma 4 apakšgrupas par 4 vienībām, tālāk soļoja 3 vienības, saejot kopā ar paralēlās grupas labāko trijnieku. 1. kārtā tika izcīnīta pirmā uzvara vēsturē pret Zviedriju 3:2 “bullīšos”, bet 2. kārtā 2:1 atkal “bullīšos” pieveikta Šveice un šie mači arī izšķīra tikšanu “play-off”.
Pret Kanādu iekosties nebija pa spēkam, bet jāatzīmē, ka šai izlasei ierindā bija vairākas tā brīža zvaigznes kā Denijs Hītlijs, Stīvens Stemkoss, Martins Senluī un citi. Metienu attiecība bija nospiedoši par labu kanādiešiem 48 pret 23, īpaši 2. periodā, kad bija 22:4 un pretinieki guva 3 no saviem 4 vārtiem.
Pret Zviedriju 1:4 (2004. gads, Prāga un Ostrava)
Komandu vadīja tobrīd pirmais ārzemju speciālists pie izlases stūres zviedrs Kurts Lindstrēms. Viņš kardināli mainīja Latvijas izlases spēles stilu, liekot uzsvaru uz disciplinētu spēli aizsardzībā, atmetot padomju skolas hokeju. Lai tiktu ¼ finālā pietika ar 2 neizšķirtiem 1:1 abās kārtās pret attiecīgu Vāciju un Šveici, un uzvarām pret Kazahstānu 3:1 un Austriju 5:2, bet “play-off” mačā pret zviedriem cerības izdzisa jau 1. periodā, kur zaudēts 0:3.
Pret Čehiju 1:3 (2000. gads, Sanktpēterburga)
Gads, kad tika piedzīvots vēsturiskais panākums pret Krieviju 3:2, kura bija “nopakota” ar zvaigznēm mājas čempionātā. Brīnumus vārtos rādīja Artūrs Irbe, kurš arī bija galvenais iemesls, kāpēc pret čehiem rezultāts nebija lielāks. Jāatzīmē, ka Čehijas izlase togad triumfēja 2. gadu pēc kārtas un izdarīja to arī nākamajā gadā, esot pēdējā izlase, kura iespējusi izcīnīt 3 titulus pēc kārtas!
Vēl Latvija 7. vietu ieņēma debijas – 1997. – gadā, bet tolaik bija vēl citādāks formāts un “play-off” spēles tika aizvadītas vienīgi medaļu mačos. Turklāt fināls bija līdz kādas komandas 2 uzvarām.